‏ Luke 21

1Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā. 2Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam. 3Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi, 4Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija. 5Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja: 6Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs. 7Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties? 8Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ! 9Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals. 10Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. 11Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm. 12Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. 13Bet tas notiks jums par liecību. 14Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! 15Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt. 16Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs. 17Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ; 18Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs. 19Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles. 20Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi. 21Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī! 22Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts. 23Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. 24Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks. 25Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes. 26Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies. 27Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā. 28Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas! 29Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus! 30Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu. 31Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu. 32Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. 33Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. 34Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. 35Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes. 36Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks! 37Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu. 38Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.