a1,17. Ap.darb.18,1. 1Jāņ.5,9.
b15,3. Gal.3,1. 6,14. (Kol.1,28.)
cAp.darb.18,9. 2Kor.10,10. 11,30. Gal.4,13.
dRom.15,19. 1Tes.1,5.
e1,18.24. 2Kor.4,7. Efe.1,19.
fp.8. 1,20.26. Filip.3,15. Ebr.5,12-14.
gDāv.dz.51,8. Rom.16,25. Efe.3,9.
hJāņ.16,3. Jēk.2,1.
iJes.64,4.
jDāv.dz.92,6. Dan.2,22. Jāņ.16,13. Rom.11,33. 2Kor.3,17.18. (Parād.2,24.)
kJāņ.2,25.
lEfe.2,2. Filem.6.
mp.4. 2Pēt.1,16.21.
n1,23. 15,44. Jāņ.3,10.11. Rom.8.7. Jēk.3,15.
o10,15. 1Jāņ.20,20.
pĪjab.15,8. Jes.40,13. Efe.4,13.
1 Corinthians 2
Evaņģēlija mācība lai parādās Garā un spēkā, 4; miesīgs cilvēks svēto gudrību nesaprot, 11.
1Un pie jums nākdams, brāļi, es nenācu ar augstu valodu vai gudrību, jums Dieva liecību pasludinādams. a 2Jo nedomāju, ka es jūsu starpā ko zinot, kā vien Jēzu Kristu un To pašu krustā sistu. b 3Un es biju pie jums vājībā un bijāšanā un lielā drebēšanā. c 4Un mana valoda un mana sludināšana nebija iekš mīkstiem cilvēku gudrības vārdiem, bet iekš Gara un spēka parādīšanas, d 5Lai jūsu ticība nebūtu iekš cilvēku gudrības, bet iekš Dieva spēka. e 6Bet mēs sludinājam, kas gan gudrība pie tiem pilnīgiem, bet kas nav gudrība pie šīs pasaules, nedz pie šīs pasaules valdniekiem, kas iznīkst; f 7Bet mēs sludinājam Dieva gudrību noslēpumā, to apslēpto, ko Dievs priekš pasaules laikiem ir nolēmis mums par godību. g 8To neviens no šīs pasaules virsniekiem nav atzinis; jo, ja tie To būtu atzinuši, tad tie To godības Kungu nebūtu krustā situši. h 9Bet itin kā ir rakstīts: Ko acs nav redzējusi, un auss nav dzirdējusi, un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sataisījis tiem, kas Viņu mīļo. i 10Bet mums Dievs to ir parādījis caur Savu Garu; jo Tas Gars izmana visas lietas, arī Dieva dziļumus. j 11Jo kurš cilvēks zin, kas ir iekš cilvēka, kā vien cilvēka gars, kas iekš tā ir? Tāpat arīdzan neviens nezin, kas ir iekš Dieva, kā vien Dieva Gars. k 12Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas ir no Dieva, lai zinām, ko Dievs mums ir dāvinājis. l 13To mēs arī nerunājam ar vārdiem, ko cilvēku gudrība māca, bet ar vārdiem, ko Svētais Gars māca, garīgas lietas garīgi apspriezdami. m 14Bet miesīgs cilvēks nesaņem, kas ir no Dieva Gara, jo tas viņam ir ģeķība, un viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams. n 15Bet tas garīgais cilvēks visas lietas prot apspriest, bet par viņu neviens neprot spriest. o 16Jo kas ir atzinis Tā Kunga prātu, ka tas Viņu pamācītu? Bet mums ir Kristus prāts. p
Copyright information for
LvGluck8