Act 6 | LvGluck8 | STEP | Un tanīs dienās, kad tie mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie tiem Grieķiem pret tiem Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas.

a4,35. 5,14. Jāņ.7,35.

b1,26. 4,31.33. 1Pēt.5,3. (Mat.21,12.)

c1Tim.3,7.8. Māc.10,10.

d1Tim.5,17.

e2,11. 8,5. 11,19.24.

f1,24. 8,15.17. 1Tim.4,14. 5,22. 2Tim.1,6.

g5,32. 19,20. Rom.1,5.

h5,12.

i11,20. 15,23. 18,24.

jLūk.21,15. 1Kor.1,20.

k4Moz.21,5. 2Moz.14,31.

l7,48. 21,28. Mat.26,59. Jer.21,11.

mMat.5,17. 24,2.

n(2Moz.34,29.)

‏ Acts 6

Septiņi vīri top iecelti par nabagu kopējiem, 3; Stefans tiesas priekšā, 12.

1 Un tanīs dienās, kad tie mācekļi vairojās, kurnēšana cēlās pie tiem Grieķiem pret tiem Ebrejiem, ka viņu atraitnes iekš dienišķas apkopšanas paliekot neievērotas. ^a 2 Un tie divpadsmit saaicināja to mācekļu draudzi un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs Dieva vārdu atstājam un kalpojam pie galda. ^b 3 Tāpēc, brāļi, izredziet savā starpā septiņus vīrus, kam ir laba slava, Svēta Gara un gudrības pilnus, ko mēs šīs vajadzības pēc varētu iecelt. ^c 4 Bet mēs gribam pastāvīgi turēties pie Dieva lūgšanas un pie tā vārda amata.” ^d 5 Un šie vārdi patika visai draudzei; un tie izredzēja Stefanu, ticības un Svēta Gara pilnu vīru, un Filipu un Prokoru un Nikanoru un Timonu un Parmenu un Nikolaju, vienu Jūdu ticības biedri no Antioķijas ^e 6 Šos tie veda apustuļu priekšā; un Dievu pielūguši tie viņiem rokas uzlika. ^f 7 Un Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti vairojās, un liels priesteru pulks palika paklausīgs ticībai. ^g 8 Un Stefans, ticības un spēka pilns, darīja brīnumus un lielas zīmes starp tiem ļaudīm. ^h 9 Un kādi no tās saucamās Libertiņu un Kireniešu un Aleksandriešu skolas un no tiem, kas bija no Ķiliķijas un Āzijas, cēlās un ar Stefanu stipri apjautājās. ⁱ 10 Un tie nespēja pretī stāvēt tai gudrībai un Tam Garam, ar ko viņš runāja. ^j 11 Tad tie izmācīja vīrus, lai saka: “Mēs viņu esam dzirdējuši zaimošanas runājam pret Mozu un pret Dievu.” ^k 12 Un tie saskubināja tos ļaudis un tos vecajus un tos rakstu mācītājus. Un viņam uzmākušies, tie viņu sagrāba un veda tiesas priekšā. 13 Un atveda viltīgus lieciniekus, kas sacīja: “Šis cilvēks nemitās zaimošanas runāt pret šo svēto vietu un bauslību. ^l 14 Jo mēs viņu esam dzirdējuši sakām: šis Jēzus no Nacaretes nopostīs šo vietu un pārvērtīs tās ierašas, ko mums Mozus devis.” ^m 15 Un visi, kas augstā tiesā sēdēja, skatījās uz viņu un redzēja viņa vaigu kā kāda eņģeļa vaigu. ⁿ