a10,38. Jāņ.20,29. Rom.4,18. 8,24. 2Kor.4,18.
bp.4.5.39.
c1,2. Ījab.38,4. Dāv.dz.33,6. Rom.1,20.
d12,24. 1Moz.4,4.5.7.9.10. 1Jāņ.3,12.
e1Moz.5,22.24. 2Ķēn.2,17. Jāņ.8,51.
fJer.5,3. Mal.3,14-16. Ap.darb.17,27.
gp.1.20. 1Moz.6,9-22. Rom.4,3. 1Pēt.3,20. 2Pēt.2,3.
h1Moz.12,1-4.
i6,17. 1Moz.12,7. 15,13. 35,27. Dāv.dz.105,11.12.
jp.16. 12,22. Parād.21,14.
k10,23. 1Moz.16,2. 18,10. 21,2.7. Rom.4,20.21.
l1Moz.15,5. 22,17. Jes.51,2. Rom.4,19.
mp.39. 1Moz.23,4. 47,9. 4Moz.24,17. Dāv.dz.39,13.
np.10. 2,11. Mat.22,31.32.
o7,6. 1Moz.22,1.
p1Moz.21,12. Rom.9,7.
qRom.4,17. 8,32.
rp.7.9. 1Moz.27,28.39.
s1Moz.47,31. 48,1-20.
t1Moz.50,24.25.
u2Moz.1,17.22. 2,2. Ap.darb.7,20.
v2Moz.2,10.11.
wDāv.dz.84,11.
x10,35. 13,13. 2Moz.4,22.
yp.1. 2Moz.10,28. 12,41.
z2Moz.14,16-31.
aaJoz.6,1-20.
abJoz.2,1-16. 6,17.23.25. Jēk.2,25.
acSoģ.4,6. 6,11. 11,1. 13,24.
ad1Sam.12,3.4. 2Sam.7. 8,1-15.
aeSoģ.4,8.
af1Ķēn.17,17. 2Ķēn.4,32.
agJer.20,2.
ah1Ķēn.19,10. Mat.7,15. 21,35. Ap.darb.7,52. Jēk.5,10.
ai1Sam.22,1. 23,14. 1Ķēn.18,4. 19,4. 2Ķēn.1,9.
ajp.2.13. 10,36.
ak8,6.12,23.
Hebrews 11
Par īsteno ticību un ticības lieciniekiem.
1Bet ticība ir paļaušanās uz lietām, kas cerējamas, un pārliecināšanās par lietām, kas neredzamas. a 2Jo caur to tie vecaji liecību ir dabūjuši. b 3Caur ticību mēs noprotam, ka pasaule ir radīta caur Dieva vārdu, tā ka tās redzamās lietas nav cēlušās no redzamām. c 4Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris. d 5Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis. e 6Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē. f 7Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies to šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis to taisnību, kas nāk caur ticību. g 8Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot. h 9Caur ticību viņš mājojis tai apsolītā zemē tā kā svešā, un teltīs dzīvojis ar Īzaku un Jēkabu, kas bija tās pašas apsolīšanas līdzmantinieki. i 10Jo viņš gaidīja to pilsētu, kam stipri pamati un kam cēlējs un uztaisītājs pats Dievs. j 11Caur ticību arī tā pati Sāra spēku dabūjusi, grūta tapt, un dzemdējusi pāri par laiku savā vecumā, jo viņa To turēja par uzticīgu, kas to bija apsolījis. k 12Tādēļ arī no viena, un no tā paša izdēdējušā, ir dzimuši tik daudz kā debess zvaigznes un kā smiltis jūrmalā, kas neskaitāmas. l 13Šie visi ir miruši iekš ticības un to, kas bija apsolīts, nav panākuši, bet no tālienes redzējuši un ar mieru bijuši un apliecinājuši, ka viņi esot virs zemes viesi un svešinieki. m 14Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka tie tēva zemi meklē. 15Un ja tie būtu prātā turējuši to, no kuras bija izgājuši, tad tiem būtu bijis laiks, atpakaļ griezties. 16Bet nu tie ilgojās pēc vienas labākas, proti debešķīgas; tāpēc Dievs viņu dēļ nekaunas saukties viņu Dievs, jo Viņš tiem pilsētu ir sataisījis. n 17Caur ticību Ābrahāms, kad tapa pārbaudīts, ir upurējis to Īzaku un atnesis to vienpiedzimušo, lai gan tas tās apsolīšanas bija dabūjis, o 18Un uz to bija sacīts: iekš Īzaka tev dzimums taps dēvēts; p 19Jo viņš domāja, ka Dievs spēcīgs arī no miroņiem uzmodināt; tādēļ viņš to arī kā priekšzīmi atdabūja. q 20Caur ticību Īzaks Jēkabu un Ēsavu ir svētījis par nākamām lietām. r 21Caur ticību Jēkabs mirdams katru no Jāzepa dēliem ir svētījis, un ir Dievu pielūdzis, noliecies pār sava zižļa galu. s 22Caur ticību Jāzeps mirdams ir sludinājis par Israēla bērnu iziešanu un ir devis pavēli par saviem kauliem. t 23Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli. u 24Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu, v 25Un labāki gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi, w 26Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu. x 27Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu. y 28Caur ticību viņš turēja to Pasa un to aplaistīšanu ar asinīm, ka tas pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu. 29Caur ticību tie gāja caur sarkano jūru tā kā pa sausumu, ko ēģiptieši arī raudzījuši un noslīkuši. z 30Caur ticību Jērikus mūri ir sagruvuši, kad tie septiņas dienas bija apstāti. aa 31Caur ticību tā mauka Rahaba nav pazudusi līdz ar tiem neticīgiem, kad viņa tos izlūkus ar mieru bija uzņēmusi. ab 32Un ko lai vēl vairāk saku? Man pietrūktu laika, kad es stāstītu par Gideonu un Baraku un Simsonu un Jeftu un Dāvidu un Samuēli un tiem praviešiem, ac 33Kas caur ticību ķēniņu valstis ir uzvarējuši, taisnību darījuši, apsolīšanas panākuši, lauvu rīkles aizbāzuši, ad 34Uguns spēku izdzēsuši, zobena asmenim izbēguši, atspirgušies no vājības, karā vareni tapuši, svešu kara spēku uz bēgšanu spieduši; ae 35Sievas savus mirušos caur augšāmcelšanos ir atdabūjušas, un citi grūti ir mocīti un to izglābšanu nav pieņēmuši, lai labāku augšāmcelšanos dabūtu. af 36Un citi mēdīšanas un pātagas ir cietuši un arī saites un cietumu, ag 37Ar akmeņiem ir nomētāti, ar zāģiem sagriezti, sadedzināti, caur zobenu nomaitāti, avju un kazu ādās viņi apkārt gājuši, atstāti, mocīti, bēdināti; ah 38(Kuru pasaule nebija vērta) tuksnešos maldījušies un kalnos un alās un zemes bedrēs. ai 39Un šiem visiem caur ticību liecība ir bijusi, un tie nav panākuši, kas tiem bija solīts, aj 40Tādēļ ka Dievs priekš mums ko labāku papriekš bija izredzējis, ka tie netaptu pilnīgi bez mums. ak
Copyright information for
LvGluck8