a4,1.2.
b10,28. Ap.darb.7,53. Gal.3,19.
c1,10. 7,14. 10,29. 12,25. Mat.5,3. Lūk.1,2. Efe.2,17. 1Jāņ.1,1.
dMark.16,20. Ap.darb.14,3. Rom.15,19. 1Kor.12,4.11.
e1,10-12.14. 6,5. Dāv.dz.8,4. 2Pēt.3,13.
fDāv.dz.8,5.
g(Lūk.22,43.)
h1,2. Mat.28,18. Rom.8,19. 1Kor.15,27. Kol.3,3.4.
i5,7. Jāņ.8,52.
j5,8.9. 7,26. Mih.2,13. Ap.darb.3,15. 5,31. Rom.11,36.
kp.14.16. (11,16.) Mark.3,34. Lūk.3,38. Jāņ.17,19. 20,17.
lDāv.dz.22,23. Rom.8,29.
m(Dāv.dz.18,3.) Jes.8,17.18.
np.10. 1Moz.2,17. 3,15. Jes.49.24. Jāņ.8,44. 12,31. Rom.8,3. 2Tim.1,10.
o9,14. Lūk.1,74. Gal.4,1-5.
pp.5. Rom.4,16.
q3,2. 4,15. 5,1. Filip.2,7.
r4,15.16.
Hebrews 2
Kristus mācību nebūs nicināt,1; Kristus ir ķēniņš, 5; un augsts priesteris, 17.
1Tāpēc mums būs jo vairāk vērā ņemt to vārdu, ko esam dzirdējuši, ka jel netopam aizrauti pazušanā. a 2Jo ja tas vārds, kas caur eņģeļiem runāts, ir bijis stiprs, un ikkatra pārkāpšana un neklausīšana ir dabūjusi savu taisno atmaksu; b 3Kā tad mēs izbēgsim par tādu pestīšanu nebēdādami? Tā papriekš ir sludināta caur To Kungu un mums apstiprināta no tiem, kas to dzirdējuši; c 4Tai Dievs ir liecību devis ar zīmēm un brīnumiem un dažādiem spēkiem un ar Tā Svētā Gara izdalīšanām pēc Sava prāta. d 5Jo ne eņģeļiem Viņš ir padevis to nākamo pasauli, par ko mēs runājam. e 6Bet viens kādā vietā ir apliecinājis sacīdams: kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Jeb cilvēka dēls, ka Tu viņu piemeklē? f 7Īsu laiku Tu viņu esi darījis mazāku nekā eņģeļus, ar godu un slavu Tu viņu esi kronējis un viņu iecēlis pār Savu roku darbiem; g 8Visas lietas Tu esi licis apakš viņa kājām. Jo kad Tas viņam visas lietas padevis, tad Tas neko nav atstājis, kas viņam nebūtu padots; bet tagad mēs vēl neredzam, ka viņam visas lietas padotas. h 9Bet mēs redzam Jēzu nāves ciešanas dēļ ar godu un slavu kronētu, kas īsu laiku mazāks tapis nekā eņģeļi, lai Viņš caur Dieva žēlastību par visiem nāvi baudītu. i 10Jo Tam, kā dēļ visas lietas ir un caur ko visas lietas ir, kas daudz bērnus uz godību vada, Tam pienācās Viņu, pestīšanas vadoni, caur ciešanām pilnīgu darīt. j 11Jo tāpat tas, kas svētī, kā tie, kas top svētīti, visi ir no viena; tādēļ Viņš nekaunas, tos saukt par brāļiem, k 12Sacīdams: Es Tavu vārdu sludināšu Saviem brāļiem, draudzes vidū Es Tev pateicības dziesmas dziedāšu. l 13Un atkal: Es Savu cerību likšu uz Viņu. Un atkal: redzi, Es un tie bērni, ko Dievs Man ir devis. m 14Kad nu tie bērni miesas un asinis dabūjuši, tad arī Viņš to pašu it līdzīgi ir dabūjis, ka Viņš caur nāvi iznīcinātu to, kam bija nāves vara, tas ir velnu, n 15Un atsvabinātu visus tos, kas caur nāves bailēm cauru mūžu bija padoti kalpošanai. o 16Jo Viņš taču nepieņem eņģeļus, bet Ābrahāma dzimumu Viņš pieņem. p 17Tāpēc Viņam vajadzēja visās lietās tiem brāļiem palikt līdzīgam, lai sirds žēlīgs taptu un uzticīgs augsts priesteris Dieva priekšā, to ļaužu grēkus salīdzināt. q 18Jo caur to, ka Pats ir cietis un kārdināts, Viņš tiem, kas top kārdināti, var palīdzēt. r
Copyright information for
LvGluck8