a35,3. Dāv.dz.73,3.
b61,7. (5Moz.21,17.) Ījab.42,10. Raud.4,22.
cDāv.dz.68,5. Mat.3,3. Mark.1,3. Lūk.3,4. Jāņ.1,23.
d42,16. 45,2.
e52,3. 60,1. 66,18.
f51,12. Dāv.dz.103,15. 1Pēt.1,24. Jēk.1,10.11.
g40,24. Ījab.8,12.
hDāv.dz.119,89. Lūk.21,33.
i35,4. 62,11.
j1Moz.33,13. Dāv.dz.80,2. Eceh.34,11.12.23. 37,24. Lūk.15,3. Jāņ.10,12.
k48.13. Sak.30,4.
lJer.23,18. Rom.11,34. 1Kor.2,16.
mDāv.dz.39,12.
n46,5. Ap.darb.17,20.
oJes.44,10.
p5Moz.12,6. Jes.41,7.
q40,28. 45,18.19.
r42,5. 4Moz.13,34. Dāv.dz.33,13. 102,27. 104,2.
sĪjab.12,17. Dāv.dz.10,40.
t4,18.
u1Moz.2,1. 15,5. Dāv.dz.147,4.
vĪjab.3,23. 27,2.
w40,21.26. Dāv.dz.121,4. 147,5. Sak.30,4. Rom.11,33.
xSak.20,29.
y30,18. Dāv.dz.103,5. (Habak.3,17-19.)
Isaiah 40
Saucēja balss tuksnesī, sataisiet Tam Kungam ceļu.
1Iepriecinājiet, iepriecinājiet Manus ļaudis, saka jūsu Dievs. a 2Runājiet laipnīgi ar Jeruzālemi un sauciet uz viņu, ka viņas karošana pagalam, ka viņas noziegums salīdzināts, ka viņa divkārtīgu tiesu dabūjusi no Tā Kunga rokas par visiem saviem grēkiem. b 3Saucēja balss ir tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet klajumā staigājamu ceļu mūsu Dievam. c 4Visas ielejas taps paaugstinātas un visi kalni taps pazemoti, un kas nelīdzens, taps līdzens, un kas celmains, taps klajums. d 5Un Tā Kunga godība taps parādīta un visa miesa kopā to redzēs, jo Tā Kunga mute ir runājusi. e 6Balss saka: Sauc! Un viņš saka: Ko man būs saukt? Visa miesa ir zāle, un viss viņas labums kā puķe laukā. f 7Zāle nokalst, puķe savīst, kad Tā Kunga Gars pūš virsū; tiešām tie ļaudis ir zāle. g 8Zāle nokalst, puķe savīst, bet mūsu Dieva vārds pastāv mūžīgi. h 9Ciāna, labas vēsts sludinātāja, kāp uz augstu kalnu; Jeruzāleme, labas vēsts sludinātāja, pacel savu balsi ar spēku, pacel to, nebīsties! Saki Jūda pilsētām: redzi, jūsu Dievs! 10Redzi, Tas Kungs Dievs nāk varens, un Viņa elkonis valdīs, redzi, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksāšana Viņa priekšā. i 11Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās tos jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī un vedīs lēnītiņām tās grūtās avju mātes. j 12Kas izmērojis ūdeni ar sauju un apņēmis debesis ar sprīdi un satvēris zemes pīšļus ar sieciņu(mērtrauku) un nosvēris kalnus ar svaru un pakalnus svaru kausā. k 13Kas ir pamācījis Tā Kunga Garu un bijis Viņa padoma devējs, kas Viņam būtu mācījis gudrību? l 14Pie kā Viņš padomu meklējis, ka tas Viņam saprašanu būtu devis un Viņam būtu mācījis tiesas ceļu, un Viņam būtu mācījis atzīšanu un Viņam zināmu darījis gudrības ceļu? 15Redzi, tautas ir kā pilīte pie spaiņa un kā puteklītis svaru kausā; redzi, Viņš salas paceļ kā putekļus. 16Un ar Lībanu nepietiek priekš dedzināšanas, un ar viņa zvēriem priekš Viņa dedzināmiem upuriem. 17Visas tautas ir kā nekas priekš Viņa, un pie Viņa top turētas par nieku un par neko. m 18Kam jūs līdzināsiet to stipro Dievu? Jeb kādu līdzību jūs Viņam gribat taisīt? n 19Gan amatnieks lej bildi un sudrabkalis to apvelk ar zeltu un pielej sudraba ķēdes klāt. o 20Kas ir nabags, kam maz pie rokas upurēt, tas izmeklē koku, kas nesatrūd, viņš sev meklē gudru meistaru, taisīt bildi, kas nešķobās. p 21Vai jūs nezināt? Vai jūs nedzirdat? Vai jums no iesākuma nav stāstīts? Vai jūs neesat izpratuši zemes radīšanu? q 22Viņš sēž pār zemes virsu, un viņas iedzīvotāji ir kā siseņi. Viņš debesis izklāj kā smalku palagu un tās izpleš kā telti, kur dzīvo. r 23Viņš lielus kungus dara par nieku un zemes soģus par neko. s 24Tā kā tie nebūtu ne dēstīti, ne sēti, nedz viņu celms iesakņojies zemē; kad Viņš uz tiem pūtīs, tad tie nokaltīs, un viesulis tos aizvedīs kā pelus. 25Ar ko tad jūs Mani līdzināsiet, kam Es būtu līdzīgs? Saka tas Svētais. t 26Paceļat savas acis uz augšu un skatāties, kas šīs lietas ir radījis un izved viņu pulku pēc skaita? Viņš tos visus sauc pie vārda pēc sava lielā spēka, un viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst. u 27Kāpēc tad tu saki, Jēkab, un tu Israēl, runā: mans ceļš ir priekš Tā Kunga paslēpts, un mana tiesa aiziet manam Dievam garām? v 28Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgs Dievs ir Tas Kungs, kas zemes galus radījis; viņš nepiekūst un nenogurst, viņa prāts ir neizprotams. w 29Viņš piekusušiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgiem. 30Jaunie piekusīs un nogurs un jaunekļi kritin kritīs: x 31Bet kas uz To Kungu paļaujas, dabūs jaunu spēku; tie skries uz augšu ar spārniem kā ērgļi, tie tecēs un nepiekusīs, tie staigās un nenogurs, y
Copyright information for
LvGluck8