a52,10. Rom.10,16. Jāņ.12,28.
b11,1. Dāv.dz.22,7.8. Mark.9,12. Ebr.2,18. Jāņ.19,5. Lūk.17,20.
c53,11. Dāv.dz.69,27. Mat.8,17.
d1Pēt.2,24.
e56,11. 3Moz.16,21. Dāv.dz.95,10. 2Kor.5,21. 1Pēt.2,24.25.
fDāv.dz.38,14. Jer.11,19. 1Pēt.2,23. Ap.darb.8,32.
gJer.11,19. Rom.6,9. Ebr.7,24. 1Kor.15,3.
h53,12. Sak.8,8. Mat.27,47. 1Pēt.2,22.
i53,8. Dāv.dz.22,31. Mat.20,28.
j43,24. 45,24. Mat.26,38. Jāņ.1,29.
k53,10. 59,16. Dāv.dz.2,8. Mark.15,28. Lūk.22,37. 23,33. Jāņ.10.18. 18,30.
Isaiah 53
Kristus ciešana un augšām celšanās.
1Kas tic mūsu sludināšanai? Un kam Tā Kunga elkonis ir parādīts? a 2Jo Tas uzaug Viņa priekšā tā kā zariņš un kā sakne no sakaltušas zemes. Viņam nebija nekāda jaukuma nedz skaistuma, un mēs viņu uzlūkojām, un tur nebija nekāda krāšņuma, kas mums būtu paticis. b 3Viņš bija nievāts un ļaužu atstāts, pulgots, pilns sāpju un vājības. Un Viņš bija pulgots, ka vaigu priekš Viņa apslēpa, un mēs Viņu necienījām. c 4Tiešām, Viņš nesa mūsu sērgas un uzkrāvās mūsu sāpes; bet mēs Viņu turējām par sodītu, Dieva sasistu un nospaidītu. d 5Bet Viņš mūsu pārkāpumu dēļ ir ievainots un mūsu grēku dēļ sagrauzts. Tā sodība guļ uz Viņa, caur ko mums miers nāk, un caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti. e 6Mēs visi maldījāmies kā avis, mēs raudzījāmies ikviens uz savu ceļu, bet Tas Kungs Viņam uzlika visus mūsu grēkus. f 7Vārdzināts Viņš zemojās un neatdarīja Savu muti, tā kā jērs, kas top vests pie kaušanas un kā avs, kas klusu paliek priekš sava cirpēja; tāpat Viņš neatdarīja Savu muti. g 8No bailības un sodības Viņš ir izrauts, bet kas no Viņa cilts to apdomāja, ka Viņš tapa aizrauts no dzīvo zemes un bija mocīts Manas tautas pārkāpumu dēļ? h 9Kapu Viņam lēma pie bezdievīgiem, un pie tā bagātā Viņš bija Savā nāvē, lai gan netaisni nebija darījis nedz viltība bijusi Viņa mutē. i 10Bet Tas Kungs gribēja Viņu sagrauzt ar sāpēm: Kad Tu Viņa dvēseli būsi nodevis par nozieguma upuri, tad Viņš redzēs dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga prāts labi izdosies caur Viņa roku. j 11Tādēļ ka Viņa dvēsele grūti strādājusi, Viņš redzēs prieku un (panākumu) papilnam. Caur Savu atzīšanu Mans kalps, Tas Taisnais, darīs daudz taisnus, jo Viņš nesīs viņu noziegumus. 12Tāpēc Es Viņam došu lielu pulku par daļu, un Viņš dalīs tos varenos kā laupījumu, tādēļ ka Viņš līdz pat nāvei pazemojies un ir pieskaitīts pārkāpējiem; un Viņš daudzu grēkus nesis un par pārkāpējiem lūdzis. k
Copyright information for
LvGluck8