a30,8. Habak.2,2. Dan.5,8.
b2Ķēn.16,10. Jer.32,10.
c7,16. 2Ķēn.15,29. 16,9.
d30,15. Nehem.3,15.
e7,20. Jer.47,2.
f7,14. 30,28.
gDāv.dz.2.
h7,14. Ījab.5,12.
iJer.20,7. Eceh.2,14.
j2Ķēn.17,4. 1Pēt.3,14.15.
k29,23. 30,15.
l28,16. Lūk.2,34. Rom.9,33. 1Pēt.2,7.8.
m8,13. Hoz.14,10.
n29,11. Dan.12,4.
o1,15. Ebr.2,13.
p2.3. 7,3. 8,9. Ebr.2,13.
q29,4. 3Moz.19,31. 2Ķēn.1,3.
r(5Moz.6,17. Eceh.47,9. Parād.12,14.)
sDāv.dz.59,16. Parād.16,9.11.
t5,30.59,10.

‏ Isaiah 8

Immanuels savas tautas palīgs.

1Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: „Māer šalal, kaš bas“ (laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri). a 2Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zakariju, Jebereķijas dēlu. b 3Un es gāju pie tās pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Māer šalal, kaš bas. 4Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā. c 5Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja: 6Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla, d 7Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām, e 8Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel! f 9Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti! g 10Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Dievs (Immanuels.) h 11Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis: i 12Jums nebūs sacīt, „derība“ visur, kur šie ļaudis saka „derība“, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties. j 13To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība. k 14Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par pieduršanās akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem. l 15Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti. m 16Sasien to liecību, aizzieģelē to mācību iekš maniem mācekļiem, n 17Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu. o 18Redzi, es un tie bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem iekš Israēla no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā. p 19Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet tos pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt priekš dzīviem? q 20(Griežaties) Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās (saskaņā ar šo Vārdu), tad auseklis(gaisma) tiem neausīs. r 21Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu dievu. Un kad tie skatās uz augšu, s 22Vai uzlūko zemi, redzi, bēdas un tumsība; tie ir apstulboti bēdās un maldās tumsībā. t
Copyright information for LvGluck8