aMat.23,8. Lūk.12,48. Rom.2,19.
b1Ķēn.8,46. Dāv.dz.19,13. 1Kor.9,27.
cDāv.dz.32,9.
d1,19.26. Dāv.dz.120,2-4.
eSak.16,27. (8,7.) Mat.15,11.18. (Ījab.31,30. Dāv.dz.38,14-15. 39,2.)
fDāv.dz.58,6. 104,25. 107,24.
gDāv.dz.140,4.
h1Moz.9,6.
i(Dāv.dz.62,5.)
j2Moz.15,23.
kMat.7,16.
lSak.15,2. 16,21. Gal.6,1. Efe.4,2. 1Pēt.2,12.
m4,16. Gal.6,3. Efe.4,31.
n1,5.17. 2,19. 1Kor.2,6.14. 3,19. 1Jāņ.3,10-12.
o1Kor.3,3. Gal.5,15.20.
pp.15. 1,19.27. 2,1.13. 4,8. Sak.12,1. 21,7. Filip.1,11. 1Tim.1,5.
qDāv.dz.120,7. Jes.32,17.
James 3
Par cilvēka mēli.
1Netopiet daudzi par mācītājiem, mani brāļi, zinādami, ka mēs grūtāku spriedumu dabūsim. a 2Jo mēs visi klūpam daudz; ja kas ne vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spēcīgs, arī savaldīt visu miesu. b 3Redzi, zirgiem liekam iemauktus mutē, lai tie mums paklausa, un valdām visu viņu miesu. c 4Redzi, arī tādas lielas un no stipriem vējiem mētātas laivas top valdītas no mazas stūres, uz kurieni stūrmaņa prāts nesās. 5Tāpat arī mēle ir mazs loceklis un daudz ko padara; redzi, maza uguns, kādu lielu mežu tā iededzina! d 6Mēle arīdzan ir uguns, pasaule pilna netaisnības; tāpat mēle starp mūsu locekļiem ir tas, kas visu miesu apgāna un iededzina visapkārt mūsu dzīvības ceļu, pati iededzināta no elles. e 7Jo ikkatra daba, tā zvēru, kā putnu, tā tārpu, kā jūras zvēru, top valdīta un ir tapusi valdīta no cilvēcīgas dabas; f 8Bet mēli neviens cilvēks nespēj savaldīt, to nepārvaramo ļaunumu ar nāves dzeloni. g 9Ar to mēs slavējam To Kungu un Tēvu, un ar to mēs nolādam cilvēkus, kas pēc Dieva ģīmja radīti. h 10No tās pašas mutes iziet svētīšana un lādēšana. Tam nebūs tā notikt, mani brāļi. i 11Vai arī no tā paša akas avota izverd salds un rūgts? j 12Mani brāļi, vai vīģes koks var nest eļļas koka augļus, vai vīna koks vīģes? Tāpat aka nevar dot sāļu un saldu ūdeni. k 13Kurš ir gudrs un prātīgs starp jums? Tas lai rāda caur savu labo dzīvošanu savus darbus iekš lēnīgas gudrības. l 14Bet ja jūs rūgtu bardzību un ienaidību turat savā sirdī, tad nelielāties un nemelojiet pret patiesību. m 15Šī nav tā gudrība, kas nāk no augšienes zemē, bet tā ir pasaules, dabas un velna gudrība. n 16Jo kur bardzība un ienaids, tur ir sajukšana un visāds ļaunums. o 17Bet tā gudrība, kas ir no augšienes, papriekš ir šķīsta, pēc tam mierīga, lēna, paklausīga, pilna apžēlošanas un labu augļu, taisna un bez liekulības. p 18Bet taisnības auglis top sēts iekš miera tiem, kas mieru dara. q
Copyright information for
LvGluck8