aDāv.dz.39,6.7.
b8,9. Dāv.dz.90,6. 102,12. 103,15. 144,4. Jes.40,6.7. Māc.6,12.
c7,17.
dDāv.dz.51,7. Jes.64,6.
e16,22. Dāv.dz.31,16. 39,5.
f19,10.
gJes.11,1.
hMāc.3,21.
i6,15. 2Sam.14,14.
jJes.26,14.19. 2Pēt.3,12.
kJes.26,20.
l19,25. 7,1.
m13,22. 10,8.
n34,21. Sak.5,21.
oHoz.13,12.
p8,5.6.
qMāc.9,5.6. Jes.63,16.
Job 14
Ījabs runā par cilvēka iznīcību.
1Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo īsu laiku un ir pilns grūtuma. a 2Viņš izaug kā puķe un novīst, viņš bēg kā ēna un nepastāv. b 3Un par tādu Tu atveri savas acis un vedi mani Tavas tiesas priekšā. c 4Kas dos šķīstu no nešķīstiem? Nav neviena. d 5Viņa dienas jau ir nospriestas, viņa mēnešu pulks stāv pie Tevis, Tu tam esi licis robežu, to viņš nepārkāps. e 6Griez nost Savas acis no tā, ka atpūšās, ka tas priecājās kā algādzis, savu dienu nobeidzis. 7Jo kokam, kad top nocirsts, ir cerība, ka atkal atjaunosies, un viņa atvases nemitās. f 8Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca, un viņa celms pīšļos mirst, g 9Taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts. 10Bet vīrs mirst, un ir pagalam, cilvēks izlaiž dvēseli, - un kur nu ir? h 11Ūdeņi iztek no ezera, un upe izsīkst un izžūst. i 12Tāpat cilvēks apgūlās un necēlās vairs; kamēr debesis zūd, tie neuzmodīsies, un netaps traucēti no sava miega. j 13Ak, kaut Tu mani apslēptu kapā un mani apsegtu, kamēr Tava dusmība novērstos; kaut Tu man galu nolemtu un tad mani pieminētu! k 14Kad vīrs mirst, vai tas atkal dzīvos? Es gaidītu visu savu kalpošanas laiku, kamēr nāktu mana atsvabināšana. l 15Tu sauktu un es Tev atbildētu; Tu ilgotos pēc Sava roku darba. m 16Bet nu Tu skaiti manus soļus un neapstājies manu grēku dēļ. n 17Mana pārkāpšana ir noglabāta un apzieģelēta, un Tu pielieci vēl klāt pie mana nozieguma. o 18Tiešām, kalns sagrūst, kad tas krīt, un klints aizceļas no savas vietas. p 19Ūdens izgrauž akmeņus, un viņa plūdi aizpludina zemes pīšļus, un cilvēka cerībai Tu lieci zust. 20Tu viņu pārvari pavisam un viņš aiziet; Tu pārvērti viņa ģīmi, un tā Tu viņu aizdzeni. 21Vai viņa bērni tiek godā, viņš to nezin, vai tie ir trūkumā, ir to viņš no tiem nesamana. q 22Viņa paša miesās ir sāpes, un viņa paša dvēselei jāžēlojās.
Copyright information for
LvGluck8