a35.7. Sak.9,12. Lūk.17,10.
b24,7. 2Moz.22,26. Eceh.18,7.16.
cJes.58,7.
d31,16.
e18,8-11.
f18,5-18. 27,20. Dāv.dz.32,6.
g16,19.
h24,15. Dāv.dz.10,11.
i1Moz.6,3.5. Efe.2,2.
j15,32. Māc.7,17.
k21,14.
l21,16.
mDāv.dz.107,42. 52,8.
nEceh.3,10.
o8,5. 11,14.
p28,16. 1Ķēn.9,28.
q11,15. Dāv.dz.37,4.
rDāv.dz.50,14.
sDāv.dz.20,5.
tSak.29,23. Mat.23,12. Lūk.18,13.14.
u42,7.8. 1Moz.18,24. Dāv.dz.18,21.
Job 22
Elifas rāj Ījabu, lai atgriežas.
1Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja: 2Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs. a 3Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā? 4Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā? 5Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala? 6Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes. b 7Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi. c 8Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja. 9Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti. d 10Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas. e 11Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj? f 12Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas! g 13Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt? h 14Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs. 15Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši, i 16Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem. j 17Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt? k 18Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis. l 19Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies: m 20Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu. 21Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums. 22Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī. n 23Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts. o 24Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu, p 25Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu. 26Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu. q 27Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus. r 28Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums. s 29Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs. t 30Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts. u
Copyright information for
LvGluck8