a5Moz.27,17.
b5Moz.24,6.12.
cAmos.8,4.
d22,6.31.19.
e2Ķēn.4,1.
fJēk.5,4.
g31,39. 5Moz.25,4.
h1Moz.4,10. Sak.29,2.
iDāv.dz.104,22.23.
j22,13. Jes.29,15.
kJāņ.3,20.
l1Moz.49,4.
m21,13. 2Sam.14,14.
n19,10.
oDāv.dz.37,36.
p9,24. 20,3.
Job 24
Par Dieva apslēpto, tomēr taisno valdīšanu, kad Viņš dievbijīgiem sūta nelaimi, bezdievīgiem laimi.
1Kāpēc tas Visuvarenais nav nolicis tiesas laikus, un kāpēc tie, kas Viņu pazīst, neredz Viņa dienas? 2Robežas pārceļ, ganāmu pulku laupa un gana. a 3Bāriņu ēzeli aizdzen un atraitnes govi ķīlā. b 4Nabagus grūž no ceļa un bēdu ļaudīm zemē visiem jāapslēpjās. c 5Redzi, kā mežu ēzeļi tuksnesī tie iziet pie sava darba, agri celdamies pēc maizes, tuksnesis tiem ir barība priekš bērniem. 6Tīrumā tie sev pļauj lopu ēdamo, un nolasa atlikas bezdievīgā vīna dārzā. 7Kaili tie guļ bez drēbēm, apsega tiem nav pret aukstumu. d 8Tie mirkst no lietus uz kalniem, un bez patvēruma būdami tie apkampj klintis. 9Bāriņu rauj no krūtīm un ņem no nabaga ķīlas. e 10Kaili tie iet bez drēbēm, un izsalkuši tie nes kūlīšus. f 11Šiem eļļa jāizspiež starp viņu mūriem, vīna spaids tiem jāmin un jāslāpst. g 12Pilsētās ļaudis nopūšās un ievainoto dvēsele kliedz; un taču Dievs to grēku nesoda. h 13Tie ir gaismas pretinieki, Viņa ceļus tie nepazīst un nepaliek uz Viņa tekām. 14Gaismai austot slepkava ceļas, nokauj nabagu un bēdīgu, un naktī tas top par zagli. i 15Un laulības pārkāpēja acs gaida krēslību un saka: Neviena acs mani nepazīs; un apslēpj savu vaigu ar apsegu. j 16Tie tumsā ielaužās namos, dienas laikā slēpjās, no gaismas nekā negrib zināt. k 17Jo visiem šiem tumša nakts ir par dienu, jo nakts briesmas tiem ir pazīstamas. 18Ātri tas nozūd pa ūdens virsu, viņa ežas ir nolādētas virs zemes, tas vairs nestaigās uz savu vīna dārzu. l 19Bula laiks un karstums aizņem sniega ūdeni, tāpat elle tos, kas grēkojuši. m 20Pats mātes klēpis viņu aizmirst, tas ir gardums tārpiem, tas netop vairs pieminēts, netaisnība top salauzta kā sapuvis koks; n 21Jo viņš aplaupīja neauglīgo, kas nedzemdē, un nedarīja nekā laba atraitnei. 22Bet Dievs arī uztur varas darītājus ar savu spēku; vēl ceļas kas vairs neticēja, ka dzīvos. 23Viņš tiem dod drošību un stiprumu, un Viņa acis skatās uz viņu ceļiem. 24Tie ir augsti cēlušies, un mazs brīdis, tad to vairs nav; tie apgulstās, tiek savākti kā visi citi, un top nopļauti kā vārpas. o 25Vai tas tā nav? Kas mani darīs par melkuli un manu valodu pierādīs par tukšu? p
Copyright information for
LvGluck8