a20,5. Dāv.dz.33,15.
b16,2. 20,6. 24,12.
c1Sam.15,22.
d13,9. 29,3. Dāv.dz.101,5.
e20,21. 22,29.
f8,36. 10,2. 1Tim.6,9.
g2,15.
h21,19.
i19,25.
j3,33.
k1,28. 3,27.
l17,23. 1Sam.25,18.
m10,29.
n2,18. Dāv.dz.1,5. Jes.26,14.
o23,20.
p11,8. Jes.43,3.
q21,9. 25,24.
r24,4.
sDāv.dz.34,13. Amos.5,14.
t24,5.
u13,3.
v13,4.
wDāv.dz.37,26.
x15,8. Mal.1,8.13.
y19,5. Jēk.1,19.
z22,3.
aaĪjab.12,17.
abDāv.dz.33,17. 144,10.
Proverbs 21
Taisni un netaisni ceļi.
1Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā kā ūdens upes, un viņš to loka, kurp gribēdams. a 2Ikvienam savi ceļi liekās taisni; bet Tas Kungs pārbauda sirdis. b 3Darīt, kas taisnība un tiesa, Tam Kungam vairāk patīk, nekā upuris. c 4Acu lepnība un sirds greznība, bezdievīga spīdeklis, ir grēks. d 5Darbīga cilvēka nodomi ved tik pie vairuma; bet kas pārsteidzīgs, tiek pie trūkuma. e 6Mantas ar meliem krāt ir zūdošs tvaiks tiem, kas meklē nāvi. f 7Bezdievīgo varas darbi posta pašus, ka liedzās taisnību darīt. 8Līkus ceļus staigā blēdis, bet taisnais ir skaidrs savā darbā. g 9Nama augšā kaktiņā dzīvot ir labāki, nekā namā kopā ar rējēju sievu. h 10Bezdievīga dvēsele kāro ļaunu; viņa acīs tuvākais neatrod žēlastības. 11Per garzobi, tad tas nejēga atjēgs; un pamāci prātīgo, tad viņš atzīs, kas der. i 12Taisns (Dievs) skatās uz bezdievīgā namu; viņš bezdievīgos gāž nelaimē. j 13Kas ausi aizbāž priekš nabaga kliegšanas, tas arīdzan sauks un netaps paklausīts. k 14Dāvanas, klusu dotas, klusina bardzību, un dāvanas klēpī bargas dusmas. l 15Prieks ir taisnam taisnību darīt, bet ļaundarītājiem būs izbailes. m 16Cilvēks, kas nomaldījies no labiem ceļiem, dabūs dusu miroņu draudzē. n 17Par tukšinieku paliks, kas līksmībā dzīvo, un kas vīnu un eļļu mīļo, tas nepaliks bagāts. o 18Bezdievīgais priekš taisnā top nodots, un nelietis sirdsskaidrā vietā. p 19Labāk dzīvot tukšā zemē, nekā pie rējējas un dusmīgas sievas. q 20Gudra dzīvoklī ir mīlīga manta un eļļa; bet ģeķa cilvēks to izšķērdē. r 21Kas dzenās pēc taisnības un apžēlošanas, atradīs dzīvību, taisnību un godu. s 22Gudrais uzņem varenu ļaužu pilsētu un apgāž stiprumu, uz ko viņi paļaujas. t 23Kas muti un mēli sargā, tas pasargā savu dvēseli no briesmām. u 24Kas pārgalvis un lepns, to pareizi sauc par zaimotāju, un ko viņš dara, ir traka pārgalvība. 25Slinkam gan iegribās, bet tas mirst; jo rokas liedzās strādāt. v 26Cauru dienu viņam gribās un gribās; bet taisnais dod un neliedzās. w 27Bezdievīgo upuris ir negantība; jo vairāk, kad to upurē ļaunā sirds padomā. x 28Melu liecinieks ies bojā; bet vīrs, kas dzirdējis, varēs vienmēr runāt. y 29Bezdievīgam pierē bezkaunīga drošība; bet taisnais, šis drošs savā ceļā. z 30Nedz gudrība, nedz saprašana, nedz padoms palīdz pret To Kungu. aa 31Zirgu gan sakopj uz kaujas dienu; bet no Tā Kunga nāk uzvarēšana. ab
Copyright information for
LvGluck8