a37,7. 39,1.
b62,7.
cJes.30,13.
d28,3.
e18,2.
f3,4.
g42,5. 1Sam.1,15.
h4,3. 146,3.4.
i49,7. 1Tim.6,9.17.
jĪjab.39,35.
kMat.16,27. Rom.2,6.
Psalms 62
Iepriecināšana pret ienaidniekiem.
1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana. a 2Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos. b 3Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri? c 4Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.) d 5Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība. 6Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos, e 7Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu. f 8Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela.) g 9Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš. h 10Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi. i 11Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens. j 12Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba. k
Copyright information for
LvGluck8